Dāsnums vai elastība - ASV pieredze

Last modified by superadmin on 2018-01-12 19:50

Dāsnums vai elastība - ASV pieredze

Demogrāfijas ainavā dzirkstī arī daži izņēmumi. Pērn ASV auglības koeficients sasniedza 2.1, augstākā vērtība kopš 1971.gada un augstāks nekā gandrīz visur attīstītajā pasaulē. Pierēķiniet klāt imigrāciju un iegūsiet tautu, kura iedzīvotāju atražošanas ziņā var pilnīgi par sevi pastāvēt. 1984.gadā ASV tautas skaitīšanas birojs paredzēja, ka 2050.gadā ASV iedzīvotāju kopskaits būs 309 miljoni. 2008.gadā tas jau ir 304 miljoni, un jaunā prognoze 2050.gadam ir 420 miljoni. 

"Eiropieši man jautā, kā ASV to panāk šajā laikmetā?" - Karls Haubs (Carl Haub) no Iedzīvotāju uzskaites biroja Vašingtonā. Saskaņā ar Hauba un citu pētnieku datiem, nav vienkārša izskaidrojuma salīdzinoši augstajam ASV auglības koeficientam. Arguments, ka tradicionālā ģimene ar strādājošu vīru un sievu - mājsaimnieci rada veselīgu iedzīvotāju skaita pieaugumu, nav pamatots nedz ASV, nedz citur attīstītajā pasaulē. Sabiedrības, kuras visvairāk tiecas saglabāt šādu ģimenes struktūru ir ar viszemāko dzimstību. Rietumeiropā izplatītais pretlīdzeklis ir ieviest labklājības valsts modeli, kur valsts sniedz vispusīgu atbalstu pāriem, kuri vēlas bērnus. ASV šim modelim neatbilst. Daži komentētāji izskaidro veselīgos dzimstības rādītājus ar amerikāņu sabiedrības salīdzinošu labējo konservatīvismu un reliģisko ievirzi, kas veicina lielu ģimeņu rašanos. Ir taisnība arī, ka ASV ģimeņu tēviem ir pieņemts ņemt aktīvu līdzdalību bērnu audzināšanā, un nav pieņemts rīkoties citādi. 

Ir vēl viens faktors, kurš iespaido augsto ASV dzimstību un tiek izcelts vairākos pētījumos. "Eiropas sistēmā ir daudz mazāk elastības," saka Haubs. "Eiropā gan sabiedrība, gan darba tirgus vāji pielāgojas izmaiņām." ASV gan ir maz valsts subsīdiju bērnu aprūpei un noteikti nav nekā līdzīga siltajai ligzdiņai, ko Norvēģijas valdība savij savām jaunajām ģimenēm, bet Amerikas sistēma to kompensē ar citiem līdzekļiem. Kā raksta Hanss Peters Kolers no Pensilvānijas universitātes: "Vispārinot var teikt, ka sievietes neizvēlas bērnus tad, ja to izmaksas, t.sk. zaudētie ienākumi turpmākās dzīves laikā, ir pārāk augsti. Salīdzinot ar citām valstīm ar augstu dzīveslīmeni, bērna izmaksas samazina ASV darba tirgus, kurš pieļauj elastīgākas darba stundas, padara vienkāršāku darbinieku aiziešanu un atgriešanos darbaspēka rindās. Amerikāņu sieviete var izvēlēties apturēt karjeru uz 3 līdz 5 gadiem, lai izaudzinātu ģimeni, sagaidot, ka varēs turpināt strādāt līdzīgu darbu vai viegli pārkvalificēties. Eiropā tas notiek daudz sarežģītāk. 

Šķiet, ka pastāv divi modeļi augstākas auglības sasniegšanai - vai nu neosociālistu modelis Skandināvijā vai arī amerikāņu "neiejaukšanās politika". Āsve to skaidroja šādi: "Var teikt, ka auglības veicināšanai ir vajadzīga vai nu dāsna vai elastīga sabiedrība. ASV nav ļoti dāsna, bet ir elastīga. Itālija arī nav dāsna, sociālo pakalpojumu subsidēšanas ziņā, bet tā nav arī elastīga. Itālijā un līdzīgās valstīs pastāv arī apkaunojuma sajūta - tur nav pieņemts, ka sieviete ar bērniem strādātu algotu darbu. ASV tas ir pat ļoti atzīts."

Pēc šādas loģikas vissliktākā sistēma ir tā, kura daļēji pieņem mūsdienu pasauli, paplašinot izglītības un karjeras iespējas sievietēm, bet dzimumu lomām saglabājot tradicionālu attieksmi. Šādas sistēmas izraisīja demogrāfisko krīzi Itālijā, Spānijā un Grieķijā, un droši vien arī Japānā, Dienvidkorejā, Honkongā, Taivanā un citur pasaulē. Demogrāfi ir pārsteigti novērojot straujas auglības izmaiņas Trešās pasaules zemēs, kad sievietes iesaistās darba tirgū un mūsdienu pretapaugļošanās metodes kļūst par tipisku izvēli. "Agrāk pazīstamie auglības modeļi - 'attīstīto valstu' un 'jaunattīstības valstu' - pamazām izzūd, ja pasaules mērogā salīdzinām auglības līmeņus," - apgalvo Edvards Džou-Čing Tu (Edward Jow-Ching Tu) Honkonkgas zinātniski tehnoloģiskās universitātes sociologs. Pēc ANO datiem auglības koeficients 25 jaunattīstības valstīs, ieskaitot Kubu, Kostariku, Irānu, Šrilanku un Ķīnu ir zem līmeņa, kas vajadzīgs skaitliskai atražošanai. Dažās valstīs, it īpaši Ķīnā, šo pazemināšanos izskaidro valdības politika iedzīvotāju skaita ierobežošanai. Citās valstīs tam ir citi izskaidrojumi. Dienvideiropas mācība ir sekojoša: ja atstāsiet pusceļā modernos pārkārtojumus dzīvesveidā, tad sabiedrība, it īpaši sievietes, nonāks pretrunīgu spēku skrūvspīlēs. Kaut kam ir jāsalūst, un tā izrādās nākotne un bērni.

Atsauces

Tags:
Created by Kalvis Apsītis on 2008-07-01 00:45
    
This wiki is licensed under a Creative Commons 2.0 license
XWiki Enterprise 6.4 - Documentation