Tulkotāja priekšvārds

Last modified by superadmin on 2018-01-12 19:50

Tulkotāja priekšvārds

 Ar pirmo demogrāfijas problēmu mani bērnībā iepazīstināja vecāki - asimilācijas, imigrācijas un arī atšķirīgas dzimstības dēļ ikvienas zemes nacionālais sastāvs laika gaitā var būtiski mainīties. Tajā laikā masveidīgi ieradās imigranti no PSRS; tēvs pievērsa uzmanību tam, kādā mācību valodā ir vieglāk pieejamas skolas, kādēļ Rīgas latviešu skolās gandrīz visi skolēni ir latvieši, bet krievu skolās līdzās krieviem mācās baltkrievi, poļi, ukraiņi, ebreji un arī latvieši. Protams, tā laika propaganda demogrāfiskos datus pasniedza vienpusīgi, lai gan tautas skaitīšanu rezultātos atspoguļojās gan iedzīvotāju skaita pieaugums migrācijas dēļ, gan arī nacionālā sastāva izmaiņas. 

Kopš tā laika daudz kas ir mainījies - Latvija atguvusi neatkarību, arvien pieaugoša loma ir angļu valodai, visas skolas kļūst etniski daudzveidīgākas. Latvijas iedzīvotāju skaits, kurš PSRS imigrācijas politikas dēļ ievērojami pieauga, tagad ik gadus par 14 tūkstošiem samazinās - zemās dzimstības un emigrācijas dēļ. Tomēr populāri, viegli lasāmi un tai pašā laikā vispusīgi raksti par demogrāfiju joprojām ir retums. Fragmentārās ziņas par vienu vai otru rādītāju ļauj šausmināties par gaidāmo katastrofu, bet neataino situāciju kopumā. Sazvērestības teoriju cienītāji varēs piedāvāt izskaidrojumu klusēšanai - auglības koeficienta un dzimstības ziņā Latvija atrodas pasaules pēdējās vietās (sk. [CIA_WF_TFR_RankOrder_2008], [CIA_WF_BR_RankOrder_2008]). Neesam sasnieguši ne padomju okupācijas, ne nacistu okupācijas laika dzimstību. Nerunājot nemaz par pirmskara brīvvalsti vai 20.gs. sākumu.
Viss varbūt ir vēl daudz vienkāršāk - sabiedrības elitei, t.sk. viserudītākajiem un gaišākajiem prātiem, šī problēma nav aktuāla. Kāds patriotiski noskaņots koalīcijas deputāts no Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas ar lepnumu man nocitē jaunākos demogrāfiskos datus, ka etnisko latviešu īpatsvars Rīgā ir sasniedzis veselus 43%, ka latviešu īpatsvars pieaugot arī citās lielajās pilsētās, un arī ka 56% no Rīgas skolu audzēkņiem mācās latviešu plūsmā. Var jau būt, ka arī tas ir Rīgas domes nopelns - tāpat kā sniega nokušana pavasarī. Kad pajautāju viņam, vai nepastāv kāda ilglaicīga programma, lai palielinātu vietu skaitu bērnudārzos, un kā Rīgas Dome cer panākt, lai tās ģimenes, kur abi vecāki strādā, varētu rēķināties ar vietu bērnudārzā, viņš kļuva ļoti nevaļīgs un teica, ka šajās lietās nemēdzot iedziļināties. Ka viņa paša mazbērniem bērnudārzs ir pieejams, un viņam ar to pilnīgi pietiekot.

Par laimi, mēs neesam vienīgā sabiedrība, kur vieni cilvēki neizprot citu rūpes un kur ir likstas ar demogrāfiju. Rasela Šorto apraksts "Bez bērniem?" publicēts New York Times Magazine 2008.g. 29.jūnijā. Latviešu lasītājam piedāvātā versija papildināta ar dažām atsaucēm; ir arī pielikums ar demogrāfiskiem datiem un terminu skaidrojumu.

Tags:
Created by Kalvis Apsītis on 2008-07-13 22:08
    
This wiki is licensed under a Creative Commons 2.0 license
XWiki Enterprise 6.4 - Documentation