LanguagePolicy

Last modified by superadmin on 2018-01-12 21:18

Languages

<dl>
<dt>Kādēļ vajadzīgas aksiomas, tradīcija, aizspriedumi</dt>
<dd>Sk. recenziju [In Praise of Prejudice: The Necessity of Preconceived Ideas > http://www.newenglishreview.org/custpage.cfm/frm/12136/sec_id/12136]. Theodore Darlymple uzskata noteiktas tradīcijas un aizspriedumus par indivīda (ne-filozofa) normālu aizsargmehānismu pret pilnīgu ētisku jucekli. Viņš arī pamato, ka ne jebkurš iebildums ir vienādi vērtīgs (valid), bet tikai tad, ja šie iebildumi ir labi pārdomāti; ir nopietnu studiju rezultāts.</dd>
<dt>Kas ir "latvieši"; etniska un politiska nācija</dt>
<dd>Sk. [M.Golubeva: Latvijas tauta un 'cittautieši' > http://www.dialogi.lv/article.php?s=427&id=2717&lang=1]; līdzīgas diskusijas bijušas arī pēc V.Vīķes-Freibergas ieteikuma pirms dažiem gadiem - saukt par latviešiem visus, kuri ir Latvijas pilsoņi - sk. [Artis Svece: Subjektīvās pārdomas par vadžiem, kas lūzt > http://www.politika.lv/index.php?id=3934]. Par latgaliešiem - vai tie ir latviešu nācijas daļa sal. [J.Cibulis "Amerikāņiem - jā, latgaļiem - nē > http://www.politika.lv/index.php?id=4080]. Par tautu un mazākumtautībām - sal [V.Zariņš: Tauta un mazākumtautības|Journalism.Zarins.TautaUnMazakumtautibas], [Kādas kopienas ir Latvijā > Journalism.Zarins.KadasKopienasIrLatvija].</dd>
<dt>Bez latviešu valodas maksimāli daudz jomās nav demokrātijas</dt>
<dd>Var rūpīgāk iepazīt to pašu Egila Levita argumentāciju</dd>
<dt>Citu valodu iespējas Latvijas nacionālajā valstī?</dt>
<dd>Manuprāt, šajā [I.Kažokas bloga > http://politika.lv/blogi/index.php?id=60517] punktā ir sagrozīti fakti. Latvija ir pievienojusies dažādiem ES cilvēktiesību lēmumiem, kuri garantē cita starpā arī tiesības uz taisnīgu tiesu; un Latvijas tiesās mēdz praktizēt tulkošanu - ir taču pat tādi tiesu procesi, kurās viena vai abas puses ir ārzemnieki...</dd>
<dt>Cīņa par latviešu valodas maksimāli plašu lietojumu: par kādu cenu?</dt>
<dd>21.gs. valodai, lai tā varētu pilnvērtīgi pastāvēt, ir vajadzīgs liels institucionāls atbalsts un tekstu korpusi visdažādākajās jomās - sal. [A.Spektors "Latviešu valoda Internetā  un datorlingvistikas resursi" > http://www.ailab.lv/ai1/teksti/t05.htm]. Protams, "otrais Gūtenberga efekts" ir tikai viens no aspektiem. Vismazāk mums visiem vajag, lai latviešu valoda no pasaules kultūras valodas kļūtu par reģionālu valodu ar lietojumiem tikai ikdienas saziņā un dažās specifiskās jomās.</dd>
<dt>Asimilācija kā integrācijas gala mērķis?</dt>
<dd>Var izlasīt [R.Dzintara interviju NRA > http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=674]. Tur ir minēts, ka asimilācija (mītnes zemes valodas un kultūras pieņemšana līdz ar iespēju saglabāt savu un attīstīt savu etnisko kultūru) ir pašsaprotama lieta daudzās valstīs - t.sk. Francijā, kur nemēdz pretnostatīt politisko un etnisko nāciju - visi tur ir francūži.</dd>
<dt>Valsts valodas monopols komunikācijā ar savas valsts iedzīvotājiem?</dt>
<dd>I.Kažoka min šādu piemēru - "valsts valodas statuss nozīmē, ka valstij ir pienākums atbildēt personai tikai latviski, citās valodās tai šo personu nav pat jāuzklausa (pat ja amatpersona šo valodu saprot)." - vai tad šādi kaut kur notiek? Kuras amatpersonas ir atlaistas no darba par to, ka privāti kādam kaut ko paskaidrojušas citā valodā? Cita lieta, ka TIESĪBAS pieprasīt citas (ne-latviešu) valodas lietošanu; iesniegt valsts vai pašvaldību iestādē dokumentus krieviski - tas viss tiešā veidā ierobežotu valsts amatpersonu tiesības lietot valsts valodu. </dd>
<dt>Aizsargāt valodu, ne cilvēkus? Lepošanās ar krievu valodas neprasmi?</dt>
<dd>Šajos punktos [I.Kažokas koments > http://politika.lv/blogi/index.php?id=60517], manuprāt, sofistu stilā nomaina diskutējamās lietas kontekstu. Aizsargājot valodu tiek aizsargātas abu komunicējošo pušu - tātad cilvēku intereses. Krievu valodas kā otrās svešvalodas zināšanas mazinās visā pasaulē, bet neviens neaicina rīkot vandalisma akcijas pret I.Kažokas grāmatu skapi emoticon_smile) </dd>
</dl>

Tags:
Created by Kalvis Apsītis on 2007-12-10 12:03
    
This wiki is licensed under a Creative Commons 2.0 license
XWiki Enterprise 6.4 - Documentation