03.04. Apakštīklu adresācija

Pēdējais mainījis Administrator 2011-06-06 17:16

03.04. Apakštīklu adresācija

Visām mītnēm mūsdienās ir jāatbalsta apakštīklu adresācija (RFC 950 [Mogul and Postel 1985]). Tai vietā lai IP adresi vienkārši uzlūkotu kā tīkla ID'u un mītnes ID'u, mītnes ID'u papildus iedala apakštīkla ID'ā un mītnes ID'ā.

Tas jādara tāpēc, ka A un B klases adresēm ir pārāk daudz bitu mītnes ID'am: attiecīgi 224-2 un 216-2. Tik daudz mītņu vienā tīklā nemēdz būt. (#picref("f_1_5.gif", "1.5.attēls") parāda dažādo IP adrešu klašu formātus.) Abās izteiksmēs atņemam 2, jo mītnes ID'i ar visiem nulles bitiem un visiem vieninieku bitiem nav derīgi.

Pēc tam, kad no InterNIC saņemts IP tīkla ID's, lokālās sistēmas administrators var izlemt vai #term("apakštīkloties", "subnet") vai nē, un ja jā, tad cik daudzus bitus piešķirt apakštīkla ID'am un cik - mītnes ID'am. Piemēram, šajā grāmatā aprakstītajam internetam ir B klases tīkla adrese (140.252) un no atlikušajiem 16 bitiem 8 ir apakštīkla ID'am un 8 - mītnes ID'am. Tas parādīts 3.5.attēlā.

#pic("f_3_5.gif", "400")
3.5.attēls: B klases adreses apakštīklošana

Šis iedalījums atļauj 254 apakštīklus ar 254 mītnēm vienā apakštīklā.

Daudzi administratori izmanto dabisko 8-bitu robežu B klases 16-bitu mītnes ID'ā kā apakštīkla adreses robežu. Tādā veidā ir vieglāk noteikt apakštīkla ID'u no #term("punktētā decimālpieraksta", "dotted_decimal_notation"), bet nekur nav prasības, ka apakštīkla robežai A klases vai B klases adresēm būtu jābūt uz baitu robežas.

Vairums apakštīklošanās piemēru to apraksta, izmantojot B klases adreses. Apakštīklošanās ir atļauta arī C klases adresēm, bet tad ir mazāk bitu, ar ko strādāt. Apakštīklošanos reti demonstrē ar A klases adresēm, jo ir ļoti maz A klases adrešu (vairums A klases adrešu toties ir apakštīklotas).

Apakštīklošanās noslēpj iekšējās tīkla organizācijas nianses (uzņēmuma vai universitātes ietvaros) no ārējiem maršrutētājiem. Izmantojot mūsu piemērā aplūkoto tīklu, visām IP adresēm ir B klases tīkla ID's 140.252. Bet zem šīs adreses slēpjas vairāk nekā 30 apakštīkli un šajos apakštīklos ir vairāk nekā 400 mītnes. Viens pats maršrutētājs nodrošina pieslēgumu Internetam, kā parādīts 3.6.zīmējumā.

#pic("f_3_6.gif", "400")
3.6.attēls: Vairāku noao.edu 140.252 apakštīklu izkārtojums

Šajā zīmējumā esam apzīmējuši vairumu maršrutētāju ar simbolu Rn, kur n ir apakštīkla numurs. Mēs parādām maršrutētājus, kuri savieno šos apakštīklus kopā ar deviņām sistēmām no #picref("f_COVER_1.gif","attēla uz grāmatas iekšējā vāka"). Ethernet'i ir attēloti ar resnākām līnijām un punkta-punkta datuposmi - kā #term("raustītas līnijas", "dashed_line"). Mēs neparādām visas mītnes dažādajos apakštīklos. Piemēram uz 140.252.3 apakštīklā ir vairāk nekā 50 mītnes, bet 140.152.1 mītnē - vairāk nekā 100.

Vienas 30 apakštīklus apvienojošas B klases adreses priekšrocība salīdzinot ar 30 atsevišķām C klases adresēm ir tā, ka apakštīklošanās samazina Interneta maršrutēšanas tabulu izmēru. Fakts, ka B klases adrese 140.252 tiek apakštīklota nav zināms Internet'a maršrutētājiem, izņemot tos, kuri paši atrodas 140.252 apakštīklā. Lai sasniegtu jebkuru mītni, kuras IP adrese sākas ar 140.252, ārējiem maršrutētājiem jāzina vienīgi maršruts uz IP adresi 140.252.104.1. Tas nozīmē, ka visiem 140.252 tīkliem ir vajadzīga tikai viena maršrutizācijas tabula, nevis 30 ieraksti, kas būtu vajadzīgi C klases adresu lietošanas gadījumā. Tādējādi apakštīklošanās samazina maršrutēšanas tabulu izmērus. (10.08.nodaļā? aplūkosim jaunu tehnoloģiju, kura palīdz samazināt maršrutēšanas tabulu izmērus pat C klases adrešu gadījumā.)

Lai parādītu, ka apakštīklošanās nav noslēpta no maršrutētājiem pašā apakštīklā, pieņemsim, ka #picref("f_3_6.gif", "3.6.attēlā") datagramma ierodas vārtejā no Interneta ar galamērķa adresi 140.252.57.1. Maršrutētāja vārtejai ir jāzina, ka apakštīkla numurs ir 57, un ka datagrammas šim apakštīklam tiek nosūtītas uz kpno. Līdzīgā veidā kpno vajag nosūtīt datagrammu uz R55, kuram tā jānosūta tālāk uz R57.

Tagi:
Izveidojis Kalvis Apsītis 2008-04-07 19:32
    
This wiki is licensed under a Creative Commons 2.0 license
XWiki Enterprise 6.4 - Documentation