03.07. Apakštīkla piemērs

Pēdējais mainījis Administrator 2011-06-06 17:16

03.07. Apakštīkla piemērs

Šajā piemērā parādām apakštīklu, kurš izmantots šajā grāmatā, un kā lietot dažādas apakštīklu maskas. 3.10.attēls parāda apakštīkla izkārtojumu.

#pic("f_3_10.gif", "400")
3.10.attēls: Mītņu un tīklu izkārtojums autora apakštīklā

Salīdzinot šo attēlu ar #picref("f_COVER_1.gif", "attēlu uz iekšējā vāka"), var pamanīt, ka esam izlaiduši niansi, ka savienojums no maršrutētāja sun uz augšējo Ethernet'u 3.10.attēlā patiesībā ir SLIP iezvanpieejas savienojums. Šī nianse neiespaido apakštīklošanās aprakstu šajā nodaļā. Pie šī jautājuma atgriezīsimies 04.06.nodaļā?, kad aprakstīsim starpnieku ARP.

Problēma ir tā, ka mums ir divi atsevišķi tīkli apakštīkla 13 ietvaros: Ethernet's un punkta-punkta datuposms (SLIP vada savienojums). (Punkta-punkta datuposmi vienmēr rada problēmas, jo katram galam parasti vajadzīga IP adrese.) Mītņu un tīklu skaits nākotnē varētu pieaugt, bet mītņu kopskaits nebūs pietiekams, lai attaisnotu jauna apakštīkla numura izmantošanu. Mūsu risinājums ir palielināt apakštīkla ID'u no 8 uz 11 bitiem un samazināt mītnes ID'u no 8 uz 5 bitiem. Tos sauc par #term("mainīga garuma apakštīkliem", "variable_length_subnet"), jo vairums tīklu 140.252 tīklā izmanto 8 bitu apakštīkla masku, kamēr mūsu tīkls izmanto 11 bitu apakštīkla masku.

RFC 1009 [Braden and Postel 1987] atļauj apakštīklotam tīklam izmantot vairāk nekā vienu apakštīkla masku. Jaunajā maršrutētāju prasību RFC dokumentā [Almquist 1993] atbalsts šai īpašībai jau kļuvis obligāts.
Tomēr ne visi maršrutēšanas protokoli apmaina apakštīkla masku kopā ar galamērķa tīkla ID'u. 10.nodaļā redzēsim, ka RIP neatbalsta mainīga garuma apakštīklus, kamēr RIP 2.versija un OSPF tos atbalsta. Mūsu piemērā tas problēmas nerada, jo RIP autora apakštīklā nav nepieciešams.

3.11.attēls parāda IP adreses struktūru, ko izmanto autora apakštīklā. Pirmie 8 biti 11 bitu apakštīkla ID'ā vienmēr ir "13" autora apakštīklā. Atlikušajiem 3 bitiem no apakštīkla ID'a izmantojam bināro 001 Ethernet'am un bināro 010 punkta-punkta SLIP datuposmam. Šī mainīgā garuma apakštīkla maska nerada problēmas citām mītnēm un maršrutētājiem 140.252 tīklā - ja vien visas datagrammas, kuru galamērķis ir 140.252.13 tiek nosūtītas maršrutētājam sun (IP adrese 140.252.1.29) 3.10.attēlā, un ja sun zin par 11 bitu apakštīkla ID'u priekš mītnēm savā apakštīklā 13.

#pic("f_3_11.gif", "400")
~~3.11.attēls: Mainīga garuma apakštīklu lietošana

Apakštīkla maska visiem interfeisiem apakštīklā 140.252.13 ir 255.255.255.224, jeb 0xffffffe0. Tas norāda, ka 5 biti labajā pusē ir mītnes ID's, un 27 biti pa kreisi no tiem ir tīkla ID's un apakštīkla ID's.

3.12.attēls parāda IP adresu piešķiršanu un apakštīklu maskas intefeisiem, kas parādīti 3.10.attēlā.

#pic("f_3_12.gif", "400")
3.12.attēls: IP adreses autora apakštīklā

Pirmā kolonna ir apzīmēta ar vārdu Host (mītne), bet gan sun, gan bsdi darbojas arī kā maršrutētāji, jo tie ir #term("daudzmāju mitekļi", "multihomed_host"), un maršrutē paketes no viena interfeisa uz citu.

Beidzamā rinda tabulā apzīmē, ka apraides adrese apakšējam Ethernet'am 3.10.attēlā ir 140.252.13.63: to izveido apakštīkla ID's Ethernet'am (140.252.13.32) un jaunākie 5 biti 3.11.attēlā ir ar vērtību 1 (16 + 8 + 4 + 2 + 1 = 31). (12.nodaļā redzēsim, ka šo adresi sauc par #term("apakštīklā virzītu", "subnet_directed") #term("apraides", "broadcast") adresi.)

Tagi:
Izveidojis Kalvis Apsītis 2008-04-10 14:09
    
This wiki is licensed under a Creative Commons 2.0 license
XWiki Enterprise 6.4 - Documentation