Krāsas

Last modified by superadmin on 2018-01-12 20:38

Krāsu koordinātes displejos: RGB

~~Tur saulīte rotā trijkrāsaina: Drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana. (Rainis: luga "Pusideālists"; dziesma "Senatne")~~

Ņūtons balto - saules gaismu ar prizmu sadalīja varavīksnes spektrā. Ar nelielu šmaukšanos datoru monitori rada ilūziju, ka baltā krāsa rodas spīdinot citu citam līdzās punktiņus 3 pamatkrāsās - sarkanā (R), zaļā (G) un zilā (B). Lai iegūtu balto krāsu, ikvienas pamatkrāsas intensitāte ir maksimālā. Mūsdienu datoru aparatūrā maksimālā intensitāte ir 255; tātad baltās krāsas koordinātes ir (R=255,G=255,B=255). Savukārt melnajai krāsai visu pamatkrāsu intensitāte ir 0, t.i. melnās krāsas koordinātes ir (R=0,G=0,B=0). Izrādās, ka atbilstoši mainot šo 3 pamatkrāsu koordinātes var iegūt visas citas krāsas.

Krāsu koordinātes pieņemts apzīmēt nevis ar decimāliem skaitļiem (no 0 līdz 255), bet ar 2 sešpadsmitnieku sistēmas cipariem (no 00 līdz FF). Krāsu pieraksta ar 6-heksadecimālu ciparu kodu. Krāsas kodā pirmie divi cipari atbilst sarkanās krāsas komponentei (red - R), otrie divi- zaļās krāsas komponentei (green- G), bet trešie divi- zilās krāsas komponentei (blue- B). Krāsu apzīmējošo kodu sauc arī par RGB kodu. Baltās krāsas kods ir FFFFFF, melnās krāsas- 000000, zilās krāsas- 0000FF, zaļās krāsas- 00FF00, sarkanās krāsas- FF0000. Ja visu trīs krāsu komponentes ir vienādas, veidojas pelēku krāsu toņi, piemēram, E1E1E1 ir gaišpelēka krāsa. Kodam FFFF00 atbilst dzeltena krāsa, kodam FF00FF - purpura krāsa (magenta), kodam 00FFFF - gaiši zila krāsa jeb akvamarīns (cyan). Krāsas varam iztēloties izvietotas t.s. krāsu kubā - sk. attēlu:

#pic("CSS_ColorCube.gif", "150") Attēls:Krāsu kubs

Tomēr atmiņas taupības nolūkos ne visi datori aparatūras līmenī izmanto 24 bitu "true-color". Ja aparatūra visas krāsas neatbalsta, tad mainoties aplikācijai, ielādē ikreiz citu krāsu paleti - t.i. tabulu kura attēlo krāsu indeksus par RGB trijniekiem. Ielādējot jaunas aplikācijas vai bildes, paletes mēdz nomainīties un var izrādīties, ka dažas krāsas var attēlot tikai tuvināti. Šo procesu sauc par dithering. Pārlūkdrošas krāsas ir tās, kurām gan R, gan G, gan B intensitātes pieņem kādu no dotajām 6 vērtībām (heksadecimālajā sistēmā): 00, 33, 66, 99, CC, FF (šādu krāsu pavisam ir 6*6*6 = 216).

#RRGGBB - 24 bitu krāsas; #RGB - saīsināts pieraksts, kur R,G,B ir heksadecimālie cipari, piemēram #00ff00 apzīmē salātzaļu jeb laima krāsu, ko izsaka angļu vārds "lime". Savukārt angļu vārds "green" apzīmē tumšāku krāsu, kur zaļās krāsas intensitāte nav maksimālā.

16 krāsu nosaukumi

Krāsu aplis; "Siltas" un "aukstas" krāsas

Krāsu kuba ārējo malu (zigzagu, kurš savieno sarkanu (FF0000), dzeltenu (FFFF00), salātzaļu (00FF00), akvamarīnu (00FFFF), zilu (0000FF), purpuru (FF00FF) un atkal sarkanu var uzskatīt par noslēgtu krāsu riņķi, uz kura izvietojas piesātinātās krāsas, kurās ietilpst viss varavīksnes spektrs (un arī purpura toņi, kuri nodrošina pāreju no zilā un violetā atpakaļ uz sarkano).

#pic("CSS_OppositeColors.gif", "150") Attēls: Pretējas krāsas

Katrai krāsai šajā aplī ir "pretējā krāsa" (piemēram, sarkanajai pretējā ir akvamarīns) - pretējās krāsas panāk vislielāko kontrastu. Krāsu apli dažreiz mēdz sadalīt ar taisnu līniju divās daļās tā, lai sarkanais, dzeltenais un zaļais būtu vienā pusē no taisnes, bet akvamarīns, zilais un purpurs - otrā pusē. Pirmās krāsas sauc par "siltajām" un otrās - par "aukstajām". Lai neveidotos pārāk kliedzoši kontrasti, Web'a mākslinieki parasti lapas kompozīciju veido no 1-2 krāsām (neskaitot ahromatiskās krāsas - melno un balto un pelēkos toņus, kas labi sader ar jebkuru no krāsām); turklāt divu krāsu pārī viņi parasti sakombinē siltās krāsas ar siltajām un aukstās ar aukstajām.

HSB krāsu koordinātes

Cilvēkam parasti ir vieglāk atrast HSB, nekā RGB koordinātes. Tādēļ HSB ir bieži sastopama krāsu izvēles dialogos.
  • Hue (nokrāsa=H) ir intervālā [0,360]. H=0 vai 360 (sarkana krāsa), H=120 (zaļa), H=240 (zila)
  • Saturation (piesātinājums=S) ir intervālā [0,100]. Intuitīvi, pelēkai krāsai S=0; varavīksnes spektra krāsai S=100, ja tai vismaz viena RGB komponente ir maksimāla un vismaz viena RGB komponente = 0. S=(1-MIN(R,G,B)/MAX(R,G,B))*100.
  • Brightness (spilgtums=B) ir intervālā [0,100]. B=(MAX(R,G,B)/255)*100.

Aditīvais un subtraktīvais krāsu savienošanas modelis

Uz datora displeja notiek krāsu sajaukšanās- t.i., piemēram, aplūkojot uz ekrāna pietiekoši sīkus un vienmērīgi izvietotus sarkanus un zaļus punktiņus (pikseļus) redzam dzeltenu krāsu, zilie un zaļie pikseļi veido gaiši zilu krāsu, bet sarkanie un zilie- gaiši violetu krāsu. Tas var šķist mulsinoši tiem, kuri ir jaukuši, piemēram, akvareļu krāsas - jo akvareļu gadījumā, sajaucot zaļu krāsu ar sarkanu, iegūstam nevis koši dzeltenu, bet gan tumši brūnu. Lai saprastu atšķirību, ir jāatceras par aditīvo (saskaitīšanas) un subtraktīvo (atņemšanas) modeli krāsu sajaukšanā. Aditīvais modelis nozīmē viena spektra gaismai pievienot vēl cita spektra gaismu - t.i. krāsu intensitātes saskaitās (jo vairāk krāsu sajauc, jo gaišāks rezultāts).

#pic("CSS_AdditiveColor.jpg", "190") Attēls: Krāsu saskaitīšanās prožektoru gaismas kūlī

Savukārt akvareļu glezniecībā un arī krāsu printeros un grāmatu iespiešanā krāsas nevis saskaita kā RGB modelī, bet atņem - katra krāsas pigmenta pievienošana nevis paspilgtina, bet gan samazina papīra spēju atstarot balto gaismu. Subtraktīvajā modelī pamatkrāsas ir nevis sarkana,zaļa,zila (RGB), bet gan akvamarīns (cyan=C), lillā (magenta=M), dzeltens (yellow=Y) un melns (black=K). Tās sauc par CMYK koordinātēm. Sk. Wikipedia.org.

Tags:
Created by Kalvis Apsītis on 2008-04-19 17:47
    
This wiki is licensed under a Creative Commons 2.0 license
XWiki Enterprise 6.4 - Documentation