Noslēgums

Last modified by superadmin on 2018-01-12 20:38

Noslēgums

Šī kursa pilnīga apgūšana paver klausītājiem iespēju Web'ā publicēt daudzveidīgu saturu kā arī veidot vienkāršas Web'a lietojumprogrammas. Vairāki temati (Web'a dizains un lietojamība, AJAX, tīklošanās, datubāzes, Ext un Django ietvari, u.c.) izklāstīti elementāru priekšstatu līmenī. Šīs zināšanas var apgūt padziļināti no ... un ... izdevumiem.

Kurss aktīvam lietotājam

Web'a apmācību, līdzīgi kā citu civilizācijas sasniegumu apgūšanu, var veikt dažādos līmeņos: 

  • iesācējs - māk sūtīt e-pastu, lietot pārlūkprogrammas (šādas zināšanas apgūst pamatskolas informātikā)
  • kvalificēts lietotājs - māk lietot meklētājus, konfigurēt e-pasta un pārlūkošanas programmas atbilstoši savām vajadzībām, publicēt dokumentus ar FrontPage (atbilst ISEC zināšanu līmenim)
  • aktīvs lietotājs - labi pārzina esošo tehnoloģiju darbības principus un prot tās sakombinēt jaunos veidos nestandarta uzdevumu risināšanai 
  • attīstītājs - programmētājs, kurš paplašina esošās Web'a tehnoloģijas, tām pievienojot jaunas iespējas.

Šis kurss bija orientēts galvenokārt uz aktīvu lietotāju (bet parasti neiedziļinoties attīstītāja jeb programmētāja līmenī). T.i. uz iespējami inovatīvu lietotāju, kuram Web'a lietotņu programmēšana nav pamatnodarbošanās. Apzinoties tehnoloģiju iespējas šāds aktīvs lietotājs var apzināties savas informācijas apstrādes vajadzības, saprast esošās situācijas robežas, kā arī izplānot uzdevumus un vajadzības gadījumā iesaistīt arī izstrādātājus un citus tehnoloģiju lietpratējus. 

Kursa teorētiskie pieturas punkti

Neraugoties uz straujo tehnoloģiju attīstību un to, ka kursā ir iespējams apskatīt tikai nedaudzas no šobrīd populārajām valodām, daudzas šajā kursā izklāstītās pieejas ir pietiekoši universālas, lai tās būtu attiecināmas arī uz kursā neaplūkotajiem risinājumiem. Galvenie teorētiskie pieturas punkti šajā kursā ir šādi:

  • Dokumentu marķēšanas teorija (procedurālā, prezentācijas un deskriptīvā marķēšana, atšķirību apzināšanās starp tām).
  • Regulārās izteiksmes un to lietošana datu meklēšanai un validēšanai
  • HTTP protokols un tā iespējas
  • Relāciju tabulas un SQL pieprasījumi
  • Datordrošības pamatzināšanas

Vienā dienā vidēji tiek izklāstīts viens no šiem teorijas punktiem. Tam tiek veltīta zināma daļa no tiem 40% laika, kas neietilpst praktiskajos darbos. Atlikušais lekciju laiks vajadzīgs, lai izstāstītu attiecīgo teorētisko koncepciju praktisko realizāciju, iepazīstinātu ar valodas pamatiespējām un tipiskajiem lietošanas paraugiem (usage patterns), kā arī lai formulētu veicamos praktisko darbu uzdevumus un sagatavotos to veikšanai.

Tehnoloģiju izvēle un vides instalācijas

Tehnoloģijas šajā kursā izraudzītas pēc šādiem kritērijiem:

  • Izplatība: Pārsvarā aplūkotas tādas tehnoloģijas, kuras visā pasaulē tiek izmantotas daudzos tūkstošos Web vietņu. Piemēram, AJAX un JavaScript ir izplatītākas un vieglāk pieejamas nekā alternatīvas - Adobe Flex, Curl, Microsoft Silverlight, u.c. 
  • Brīva pieejamība: Priekšroka dota tehnoloģijām, kuras domātas dažādām datoru platformām un pieejamas ar bezmaksas licenzēm. Šiem kritērijiem atbilst JavaScript, atvērtā pirmkoda ietvari (ext, Django), programmēšanas valodas Python Java, Web serveris Apache un daudzi Linux rīki. Dažos gadījumos zināma atkarība no platformas ir saglabāta (piemēram, Web serveru konfigurācija ir izklāstīta Linux videi, jo Web serveriem tā ir ļoti izplatīta). Tomēr kursā izklāstītajām tehnoloģijām un valodām parasti ir universāls raksturs - tās varētu viegli konfigurēt arī Windows serveru gadījumā.
  • Tehnoloģijas matemātiskais modelis: Vēsturiski ir izrādījies, ka veiksmīgākie atvērtā pirmkoda risinājumi ir tieši tie, kuri atbilst iespējami "tīram" un pārskatāmam matemātiskam modelim. Tādēļ regulāro izteiksmju sintakse pamazām aizstāj dažādas citas sintakses, kurās izmanto "wildcard" simbolus; validējams XHTML ar savu DOM modeli ir vieglāk saprotams nekā patvaļīga "HTML-veidīga marķējuma" sintaktiskā analīze, u.c. Tā kā ar XML sintaksē rakstītu HTML (t.i. ar XHTML) var veikt daudzveidīgākus pārveidojumus nekā ar SGML sintaksē rakstītu HTML (lai gan pēdējais vēsturisku iemeslu dēļ ir krietni izplatītāks), tas izskaidro mūsu interesi par XHTML.
Tags:
Created by VilnisZarins on 2008-04-13 13:45
    
This wiki is licensed under a Creative Commons 2.0 license
XWiki Enterprise 6.4 - Documentation