HTML pārskats

Last modified by superadmin on 2018-01-12 20:38

HTML pārskats

HTML - Hiperteksta Marķēšanas Valodu ap 1989. gadu sāka ieviest Šveices CERN institūta līdzstrādnieks Tim Berners Lee, balstoties uz SGML marķēšanas valodas standartu. Tā ir kļuvusi par vispāratzītu standartu Web dokumentu veidošanā.

Hiperteksts ir "multilineārs" teksta objektu izkārtojums (t.i. vārdi un teikumi parādās nevis vienā virknītē, bet vairākās, loģiski atšķirīgās virknītēs jeb gabalos). Starp šiem gabaliem iespējams pārvietoties ar hipersaišu palīdzību. HTML valoda nodrošina teksta loģisku sadalīšanu nodaļu virsrakstos, rindkopās, sarakstos, tabulās, hipersaitēs, dažādos teksta izcēlumos. Tā ļauj arī iekļaut dokumentos interaktīvas formas, attēlus un citus iegultus objektus.

Standartizācija

Internets (t.i. datortīklu kopums, kas var sazināties ar TCP/IP protokoliem) ir krietni vecāks nekā Web's (t.i. to dokumentu kopums, kuriem var piekļūt pa HTTP protokolu). 

Sākotnēji HTML attīstījās kā IETF standarts, t.i. kopā ar visiem citiem Interneta standartiem (HTML 2.0 versijas aprakstu sk. RFC 1866). Vēlāk ar HTML standartizāciju sāka nodarboties Web'a konsorcijs, t.i. organizācija, kuru 1994.gadā dibināja HTML izgudrotājs T.B.Lee. Savukārt IETF standartizē vienīgi HTML'a MIME tipu - sk. RFC 2854, bet valodas apraksta vietā atsaucas uz Web'a konsorcija specifikācijām.

Sākotnēji HTML sintakse balstījās uz SGML marķēšanas valodu, kopš XHTML 1.0 - uz XML. Par šīm atšķirībām runāsim nodaļā par validāciju.

Par hipertekstu

Ir būtiski apzināties, ka HTML (it īpaši tajā veidā, kā to nodrošina vairums pārlūkprogrammu), ir minimālistiska hiperteksta sistēma. Hipersaites HTML izpildījumā nodrošina vienkāršu pārlēkšanu no vienas hiperteksta dokumenta vietas uz citu vietu, lietotājam aktivizējot kādu teksta gabalu vai bildīti. Pirms HTML uzvaras gājiena bija sastopamas vairākas sarežģītākas sistēmas ar, piemēram, šādām iespējām:

  • tipizētas saites - iespēju pateikt gan saites galamērķi, gan arī tās tipu - t.i. attiecību pret doto dokumentu (t.i. vai tā ir nākamā nodaļa romānā, autortiesību izklāsts, satura rādītājs, bibliogrāfiska atsauce, utml.). HTML'ā ir sastopami rel un rev atribūti birkām link un a, bet pārlūkprogrammas tos parasti ignorē. Tipizētus linkus var ieviest arī Wiki izstrādē.
  • iekļāvumi un pārkļāvumi - iespēja vienā dokumentā iekļaut gabalu no cita dokumenta. Iekļāvuma gadījumā šo gabalu iegūst vienreiz, veidojot mērķa dokumentu, un pēc tam tas var saglabāties nemainīgs. Pārkļāvuma gadījumā gabalu rēķina katrreiz no jauna. HTML'ā šādu iespēju nav, toties tādas ir vairākām servera puses šablonu valodām. 
  • avotu izsekošana - iespēju ierakstīt autoru katrai izmaiņai un labojumam dokumentā. Šādas iespējas nodrošina Wiki sistēmas, bet ne HTML.
  • biezās saites - hipersaites, kuras ved vienlaikus uz vairākiem mērķiem. Līdzīgus efektus var sasniegt ar RSS barotnēm

HTML realizētajā hipertekstā iztrūkstošās lietas sk. Jakob Nielsen (2005-01-03). Reviving Advanced Hypertext. Ir pamats uzskatīt, ka T.B.Lee panākumi saistībā ar valodu HTML balstījās spējā maksimāli vienkāršot hiperteksta jēdzienu, kāds tas bija pazīstams līdz tam, un izveidot veiksmīgus prototipus (valodas HTML aprakstu, pirmo pārlūkprogrammu un pirmo Web'a serveri).

Literatūra

[CERN]
CERN institūts par Web attīstību
[GoldHTML]
Slikta HTML Zelta Likumi (vācu val.)
[HTML1]
HTML 1, 1992.g.
[HTML2]
HTML 2, 1995.g.
[HTML32]
HTML 3.2, 1997.g.
[HTML4Versions]
HTML versiju deklarēšanas paraugi
[HTMLFrames]
Freimu lietošana navigācijā
[Unicode]
Unikods
[WDG_HTML]
WDG HTML rokasgrāmata
[XHTML_DTD]
XHTMLa formālā sintakse ar DTD
Tags:
Created by Kalvis Apsītis on 2008-04-19 15:33
    
This wiki is licensed under a Creative Commons 2.0 license
XWiki Enterprise 6.4 - Documentation