TCP/IP slāņi

Last modified by superadmin on 2018-01-12 20:38

TCP/IP slāņi

Ne katru situāciju, kurā savienotas vairākas datu apstrādes ierīces, sauc par tīklu. Piemēram, datoram pieslēgts printeris, vai termināļi, kuri pieslēgti lieldatoram (mainframe), parasti netiek uzskatīti par datortīkliem. Datortīkls parasti ir sistēma, kurā sadarbojas vairāki relatīvi patstāvīgi datori. Protams, to attiecības bieži ir nesimetriskas, t.i. tīklā datoru lomas var būtiski atšķirties. Izplatīta situācija ir klients-serveris, kur viens no datoriem (klients) uzsāk komunikāciju ar citu datoru (serveri), ar nolūku saņemt kaut kādus pakalpojumus (izdarīt Web pieprasījumus, saņemt vai sūtīt e-pastu, utml.). Tāpat arī datu apmaiņa starp iekārtām - failu/datubāzu serveri un aplikāciju. Internetā ir izplatīti arī vienādranga risinājumi, kur datori sazinās kā līdzīgi, nevis kā klients ar serveri. 

Internets kopumā ir ticis veidots kā iespējami decentralizēta sistēma, kurā nav viena "galvenā datora" jeb "galvenā servera", kurš tātad ir noturīgs pret tehniskām kļūmēm un katastrofām, kur daļa no tīklā saslēgtajiem datoriem varētu iziet no ierindas. Tīkla virsotne (node) ir jebkurš pastāvīgs dators tīklā, mītne (host) ir dators, kurš ar tīkla palīdzību sazinās ar citiem (tajā mīt viena vai vairākas tīkla saskarnes), IP adrese (quad) - adrese kuru veido 4 baiti, kura unikāli nosaka datoru globālajā Internetā vai lokālajā apakštīklā.

Lai tīklu saziņu varētu analizēt, izšķir tīklošanās slāņus, kurus var ieviest dažādi. Viena iespēja ir OSI modelis, ko veidojusi starptautiska standartizācijas komisija. Praksē tomēr izplatītāks ir TCP/IP protokolu komplekts, kurš izmanto 5 slāņus: 

Web aplikāciju programmētāji izmanto šādus tīklošanās slāņus:

  1. Aplikāciju slānis (SMTP jeb e-pasta protokols, FTP, Telnet, SSH, Web jeb HTTP protokols) - šajā līmenī notiek saziņa pa programmējamu protokolu, kurš ir piemērots konkrēta tīklu lietojuma nodrošināšanai. Piemēram, protokols HTTP ir piemērots hiperteksta dokumentu apmaiņai, bet SMTP protokols - elektroniskā pasta sūtīšanai.
  2. Transporta slānis (TCP, UDP) - šajā līmenī klienta un servera aplikācijas sūta viena otrai baitu virknes vai arī UDP datagrammas. TCP protokols ir ērts pamats, uz kā būvēt aplikāciju slāņa protokolus, piemēram, HTTP. Savukārt UDP kalpo par transporta protokolu gadījumos, kad datus nav bīstami arī pazaudēt.
  3. Interneta slānis (IP protokols, ICMP protokols) - šajā līmenī datori sūta viens otram paketes, kurās ir no 1 līdz 60 kilobaitiem informācijas. Paketes var sasniegt galamērķi sabojātas, nepareizā secībā, vai vispār pazust. TCP/IP ir virsbūve, kura balstīdamās uz IP, nodrošina pakešu pareizu secību, atkārtotu pieprasīšanu, utml., lai programmētājam par daudzām tehniskām detaļām nebūtu jārūpējas. 
  4. Datuposmu slānis (Ethernet protokols, LocalTalk, FDDI) - šajā līmenī datori ir fiziski saslēgti savā starpā un noteikta aparatūra - modēmi, maršrutizētāji, utml. - nodrošina digitālas informācijas apmaiņu. Par datuposma slāni to sauc tādēļ, ka tas atbild par divu tieši saslēgtu datoru savstarpēju datu apmaiņu. (Lai datus pārsūtītu Internetā, tie parasti iziet cauri vairākiem datuposmiem.)
Tags:
Created by Kalvis Apsītis on 2008-05-04 13:42
    
This wiki is licensed under a Creative Commons 2.0 license
XWiki Enterprise 6.4 - Documentation