Priekšzināšanas informātikā

Last modified by superadmin on 2018-01-12 20:40

Priekšzināšanas informātikā

Pirms Web'a tehnoloģiju praktikuma ir derīgi pārliecināties, ka iepazītas zināšanas, kuras atspoguļo informātikas ievadu (t.i. teorētiskas zināšanas, kurām būtu jāatspoguļojas jau vidusskolas mācību programmā, bet kuras dažādu apstākļu dēļ, vairums cilvēku apgūst fragmentāri turpmākajā dzīvē). 

Par informātiku var rakstīt ļoti dažāda žanra sacerējumus (O'Reilly izdevniecībā ir grāmatu sērijas "... in a Nutshell", "... rough cuts", utt.). Sacerējuma žanrā atspoguļojas izvēlētā attieksme pret priekšmetu un lasītāja interešu joma:

  • Datoru var aplūkot gan kā absolūti paklausīgu rīku, kurš dara precīzi to, ko cilvēks viņam liek, gan arī kā "inteliģentu aģentu", kurš uzskatāms par vairāk vai mazāk patstāvīgu "palīgu".
  • Daži lietotāji tehnoloģijas mācās lietot galvenokārt informācijas patērēšanai, savukārt citi - informācijas jaunradīšanai.
  • Universāli standarti vai arī konkrēti risinājumi. Vienā gadījumā standartizē un apgūst protokolus un abstraktus interfeisus (pēc tam vien īsumā aplūkojot to dažādās realizācijas). Otrajā gadījumā apgūst noteiktus standartizētus rīkus. Vienā gadījumā lielāks uzsvars uz procesa būtību, otrā gadījumā - uz procesa izpildes detaļām konkrētā situācijā (šajā gadījumā informātikas sacerējumiem parasti raksturīgs "pavārgrāmatas stils"). 
  • Katram risinājumam var būt uzsvērta vai nu precīza matemātiska semantika/jēga, vai arī lietojamība, saskarne un draudzība lietotājam.
  • Materiāla atlases kritēriji var būt dažādi. IT autori parasti izvēlas tipiskus piemērus, kuri labi paliek prātā. Augsti kotējas arī skaistums, spēja just pārsteigumu. Var pieiet pragmatiski un uzsvērt galvenokārt praksē sastopamas lietas. 

Ievads Informātikā - Tēmas

Šīs tēmas Web'a tehnoloģiju kursā netiek padziļināti aplūkotas, bet uzskatām, ka cilvēkam ir noteikts priekšstats par šeit minētajiem jautājumiem.

  1. Elementāri dati: Teksts/stringi, Bināri dati, veseli un reāli skaitļi, datumi, internacionalizēts teksts. Īpatnības to atveidojot datorā. 
  2. Datu struktūras: Hiperteksts, relāciju tabulas, kokveida hierarhijas, grafi, Vektorgrafika, HTML. 
  3. Algoritmi: Ieeja, izeja, algoritma būvēšanas "elementi", datu tipi, sarežģītība). Reālā dzīvē izmantojami algoritmi - lielākais kopīgais dalītājs, rindu summēšana, arhivēšana, kriptogrāfija, nepārtraukta signāla apstrāde, optimizācija (Helsinki transports), utml. Programmas izpildes laika datu struktūras (izsaukumu steks, utml.)
  4. Moduļi: Moduļi, paraugi, atkalizmantojamība, pārkombinēšana. Objektorientācija un aspektorientācija. Interfeisi un moduļu sadarbība (protokoli, sinhroni/asinhronni izsaukumi, daudzpavedienu lietas, utml.)
  5. Saskarne: IT risinājumā cilvēks ir visu lietu mērs; informācijas dizains; ergonomika; CUI vienkāršība un GUI intuitivitāte; AJAX; Reporti un diagrammas, elektroniskas ierīcas, kuras nav datori; ģeogrāfiskas kartes, mēdiji, u.c.
  6. Datu apstrāde: Skaitļošana, indeksēšana un datu agregācija, meklēšana, filtrēšana, transformēšana, utt. Zināšanu un informācijas pārvaldība.
  7. IT un sabiedrības mijiedarbība: Web 2.0, autortiesības, 
  8. IT lietojums dažādās zinību nozarēs: Telekomunikācijas, matemātika, dabaszinātnes, ekonomika, māksla, mūzika. 
Tags:
Created by Kalvis Apsītis on 2008-05-02 21:45
    
This wiki is licensed under a Creative Commons 2.0 license
XWiki Enterprise 6.4 - Documentation