Servletu arhitektūra

Last modified by superadmin on 2018-01-12 20:39

Servletu arhitektūra

Aplikāciju projektējot parasti izšķir 3 slāņus, kuri savstarpēji iedarbojas pēc zināmiem noteikumiem:

Prezentācijas slānis (front-end) Dialogs ar lietotāju
Lietotnes (arī biznesa loģikas) slānis (data-processing) Apstrādā datus
Datu slānis (back-end) Vēršas pie datubāzes un integrācija ar ārējām sistēmām

Web serverim sūtot statiskus dokumentus, visi 3 slāņi triviāli saplūst kopā - izgūstamie dati ir vienkārši HTML dokumenti, datu apstrādes loģika ir vienkārša pieprasītā URL apstrāde un HTML ir arī tas, ko redz lietotājs. Ja loģika ir netriviāla, tad parasti Front-end ar Back-end nesarunājas tieši, bet gan ar biznesa loģikas slāņa starpniecību. Servletus visbiežāk lieto biznesa loģikas slānī (it īpaši pieprasījumu novirzīšanai un apstrādei); lai gan slikti strukturētās programmās tiem var uzticēt arī citu slāņu (prezentācijas un datu) funkcijas.

HTML un HTTP spēles noteikumi

Klienta puses valoda HTML un protokols HTTP uzliek daudzus ierobežojumus Web aplikāciju veidošanai. Minēsim galvenos no tiem:

  • HTML formas paredz fiksētu klāstu ar GUI elementiem (HTML formas), lai pieliktu kaut ko jaunu, jālieto Apleti, Adobe Flash utml. Servletu lietotnes var izmantot vai nu HTML (plānais klients), vai arī apletus, JavaScript un līdzīgas vides ar bagātīgu lietotāja saskarni (biezais klients).
  • Web klienti jūtami atšķiras pēc pieejamajiem fontiem, atbalstītajām skriptu valodām, utml. Interneta aplikācijai vajadzētu paredzēt visdažādākos klientus, kurus apvieno tikai HTML pamatu pazīšana.
  • HTTP ir bezsavienojumu protokols, t.i. klienta-servera sesijas uzturēšanai jālieto virkne viltību.
Tags:
Created by Kalvis Apsītis on 2008-05-04 17:27
    
This wiki is licensed under a Creative Commons 2.0 license
XWiki Enterprise 6.4 - Documentation