Humānisma atjaunošanai mūsdienās jābalstās ne vien uz klasisko grieķu avotiem, bet uz sekundāriem avotiem - no Augustīna līdz Dantem
Daži citi autori, tajā skaitā E.R. Kurtius iesaka orientēties nevis uz klasisko grieķu kultūru, bet uz Rietumu pasaules kultūras veidotājiem no Augustīna līdz Dantem. E.R. Kurtiuss šajā sakarībā raksta: "Humānisms šodien ir tā nomākts, ka tam jākoncentrējas un tikai tā var gaidīt kādu tā atjaunošanos. Ne jau Pindars vai Sofokls, bet gan mūsu rietumu pasaules izcilie veidotāji no Augustīna līdz Dantem mums varētu sniegt tos spēkus, kādi mums šodien visvairāk vajadzīgi. Tā ir tā forma, kādā šodien jānotiek humānistiskajai sevis sastapšanai un sevis apjēgšanai {S.186/87}. Šāda perspektīva var atraisīt radošos spēkus. Daudzos jaunos cilvēkos tā var modināt humānistisku prieku. Tā varētu likt pamatus kopīgam darbam un arī pat visnelabvēlīgākajās situācijās dot to nosvērtību, kas tik skaisti izpaužas Grillparcera dzejā:
Will meine Zeit mich bestreiten, ich laß es ruhig geschehen.
Ich komme aus anderen Zeiten und hoffe in andre zu gehen.
Šajā nosvērtībā slēpjas humānisma spēks. Tas tās ticības spēks, ko viņa ienaidnieki tam nevar atņemt. Ienaidnieki tam ir bijuši vienmēr."
Ernst Robert Curtius: Humanismus als Initiative. No grāmatas Deutscher Geist in Gefahr. Stuttgart 1932. S. 103 - 130. Citēts pēc rakstu krājuma: Humanismus. Herausgegeben von Hans Oppermann. Darmstadt 1970 S. 186 - 187