Klasiskā humānisma veidošanās (kartotēka)
Klasiskā humānisma veidošanās (kartotēka)
- "Humānisms" garīga virziena apzīmēšanai pastāv no 19.gs.
- Humānisms kā izglītības ideāls
- Cilvēka nepilnība Grieķijas mākslā 5.gs.p.m.ē.
- Dievs taču mums daudz vairāk ir lietu mērs nekā kāds cilvēks
- Antīko varoņu lepnība mēdz pārkāpt cilvēkiem spraustās robežas
- Humānismu pārprot kā vispārīgu principu
- Klasiskie grieķi nebija humānisti šā vārda mūsdienu izpratnē
- Grieķu uzmanības centrā jau kopš Homēra laikiem līdz pat antīkās pasaules beigām allaž bijuši atsevišķie notikumi un individuālais cilvēks
- Grieķu interese par lietu būtību
- Grieķu loma bija humānismu nodibināt nevis piekopt.
- Grieķu humānismu mūsdienu pasaule pārņemusi pastarpināti.
- Rietumu pasaules kultūra no filhellēņiem saņem grieķu kultūru, izmantojot grieķiskās izglītības ideju.
- Humānisma neiecietība pret citiem pasaules iztirzājuma veidiem
- Humānisms ir ne vien grieķu un latīņu izglītības elementi, bet centieni padarīt pasauli vairāk cilvēka cienīgu
- Humānisms ir atziņa, ka jebkura zināšana ir pakļauta cilvēka kā būtnes mērķiem un vajadzībām
- Tulkojumi latīņu valodā bija grieķu humānisma ceļš uz pasaules kultūru
- Humānisma jēdzieni pirmo reizi radās tulkojot nevis pašā grieķu valodā
- Latīņu valodas pievilcība Eiropas kultūras dzīvē
- Grieķu kultūras iepazīšana palīdz tautām nonākt pašām pie sevis.
- Latīņu valodas kā Eiropas kultūras vienotājas piesaistīšanas spēks un tās izplatības sākotne
- Romas un grieķu kultūru sasaistīšanās noveda pie jaunas, dabīgas vienības.
- Romiešu humānisms - izglītība brīvai un nosvērtai gara stājai
- Romiešu iespaidā grieķu humānisms kļūst par klasisku modeli, ko atdarināt
- Cicerona iespaidā 'humanitas' kļūst nevis par grieķisko, bet par vispārējās cilvēka izglītības modeli.
- Romiešiem humānais tiek savienots ar humānistisko
- Grieķu panākumi savu kultūras tradīciju pietuvinot vispārējai cilvēka izglītībai. Derīgā pretstats brīvai gara izglītībai.
- Grieķu humānisma svarīgākie paraugi - daiļliteratūrā.
- Romiešu autors Terencijs un grieķu autors Menandrs par cilvēcisko
- Grieķi atrada domāšanai derīgas formas, romieši parādīja, ka māksla un domāšana ir pārtulkojamas.
- Romiešu gars triumfē, jo tam ir grieķiska forma
- Humānisms ir nepārejoša kultūras tradīcija
- Grieķu humānisma pārņemšana nenospiež uzņemošās tautas individualitāti
- Humānisms ir arvien jaunu tautu modināšana kultūrai
- Humānisma saistība ar nacionālās pašapziņas veidošanos
- Jēdziena 'klasiskie autori' veidošanās
- Romiešu kultūras uzplaukuma īslaicīgums
- Kristietībā citādi nekā humānismā aplūko cilvēka attieksmi pret Dievu; cilvēkus un Dievu vieno iracionāla mīlestība
- Humānisms, ja reiz tas radies, var saistīties ar dažādiem garīgiem un vēsturiskiem strāvojumiem
- Antīkās kultūras atdzimšana netieši norāda uz konkrētā laikmeta radošajām spējām
- 'Romas atjaunotāju' tradīcija Itālijā 15.gs.
- Humānisma renesanse Vācijā ir nevis tautas kustība, bet virziens mākslā un kultūras elitārajās aprindās
- Lutera kritika pret Erasmu un antīko izglītību
- Katram laikmetam jāiet savs ceļš, informējoties nevis reformējoties pēc antīkiem paraugiem.
- Orientēšanās uz grieķisko otrajā Vācijas renesansē
- Vācijas filhellēnisma vēsturiskie iemesli
- Humānisma atjaunošanai mūsdienās jābalstās ne vien uz klasisko grieķu avotiem, bet uz sekundāriem avotiem - no Augustīna līdz Dantem