Humānisma ideju specifiskā vērtība mūsdienu Latvijā
Pēc atbrīvošanās no okupācijas ir būtiski palielinājies saskares punktu daudzums starp latviešu kultūru no vienas un Rietumeiropas tautu kultūru no otras puses; plašāka un daudzveidīgāka kļuvusi sadarbība. Tajā pašā laikā palielinājies arī saskares vietu skaits dažādu sociāli atšķirīgu latviešu aprindu starpā. Palielinājusies interese apgūt
daudzu Eiropas tautu valodas un labākos Rietumeiropas tautu kultūras sasniegumus. Citu Eiropas tautu vēsturiskās pieredzes apgūšana šajā procesā ir papildus ieguvums. Citu tautu vēstures un kultūras vēstures iepazīšana tajā pašā laikā dod iespēju atbrīvoties no nepieciešamības otrreiz izgudrot sen zināmas lietas. Tikai uz augstā līmenī veiktas visas sabiedrības humanitārās izglītības pamata var kļūt iespējama visas sabiedrības integrācija bez pretenzijām un Rietumeiropas kultūras sistēmas iedzīvināšana visu Latvijas iedzīvotāju apziņā. Labas Rietumeiropas tautu valodu un kultūras vēstures zināšanas var sniegt iespēju labāk izprast procesus, kas mūsdienās risinās Rietumeiropā. Tas savukārt var padarīt ērtāku un patīkamāku Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienībā.
Aizgājušo gadsimtu Rietumeiropas humānisma tradīciju pārmantošana un labāko sacerējumu iepazīšana latviešu tautas plašām aprindām var noderēt profilaksei pret seklo kiča mākslu, kurā nav dvēseles un reālu pārdzīvojumu.
Iepazīšanās ar Rietumeiropas kultūras labākajiem sasniegumiem daudzu paaudžu dzīves laikā rada latviešiem iespēju izjust un uzņemt savā apziņā tos Eiropas kultūras aspektus, kurus latviešu tauta savas vēstures attīstības īpatnību dēļ pati nav pārdzīvojusi - kristīgo teologu disputus, savā valodā runājošu valdnieku galmu intrigas, savai tautai piederīgu finansistu un lieltirgotāju pieredzi utt., kam var būt svarīga loma valstiskuma idejas nostiprināšanā latviešu tautā.
