1. Piekrītu autorei: Skolā būtu jāsāk iet no 7 gadu vecuma (vai arī - ja skolas psihologs + vecāki + skolotāji kopīgi atzīst, ka konkrētais sešgadnieks ir morāli gatavs iet skolā - tāpat jau sešgadnieki dodas uz t.s. sagatavošanas klasēm).
2. Skolu tiešām būtu labi beigt 18 gadu vecumā. Tātad atliek pāriet uz 11-gadīgu izglītību.
3. Neatbalstu priekšmetu skaita samazināšanu vidusskolā (vai vēl trakāk - divgadīgas vidusskolas). Manuprāt, vidusskolai jāpaliek trīsgadīgai, bet pirms vidusskolas vajadzīga pamatskola - astoņas klases, nevis deviņas (kā tagad).
4. Varbūt nedaudz jāpagarina mācību gads. Tie, kuri atsaucas uz padomju laiku pieredzi, ņemsim vērā, ka padomju laikos skolēni uz skolu gāja arī sestdienās - tādēļ astoņu gadu pamatskolā varēja iemācīties to pašu ko tagad deviņos gados. Diez vai mūsdienās ir reāli piedāvāt skolā iet sestdienās - jo vecākiem parasti ir divas brīvdienas. Toties skolas gadu gluzi labi var pagarināt līdz Jāņiem (reti kuri bērnu vecāki ņem atvaļinājumu pirms 20. jūnija).

18 gadu vecums skolas beigšanai ir vēlams šādu iemeslu dēļ:

1. Tas padara Latvijas jauniešus konkurētspējīgākus starptautiskā darba tirgū (jo viņu vienaudži citās valstīs 18 gadu vecumā jau sāk apgūt profesiju, kamēr mūsu jaunieši joprojām nodarbojas ar vecumam nepiemērotu "gatavošanos dzīvei" (bieži vien - niekošanos).
2. 18 gadi ir sava veida "maģisks skaitlis" - jaunietis šādā vecumā drīkst strādāt pilnvērtīgu darbu, drīkst precēties, drīkst piedalīties vēlēšanās. Būtu ļoti labi, ja mēs viņam reizē ar šī maģiskā vecuma sasniegšanu dotu vienu bonusu - ļaujam pabeigt skolu un izvēlēties profesiju vai specialitāti augstskolā (jo bez vidusskolas diploma viņš tāpat nevar pilnvērtīgi realizēt savas pārējās tiesības, kas sākas 18 gados).
3. Jaunieši, kas beidz skolu gadu vēlāk, gadu vēlāk beigs augstskolu. Un caurmērā - gadu vēlāk viņi "atradīs sevi" savā profesijā. Rezultāts - ģimenes veidošana un bērnu laišana pasaulē arī tiks atlikta vidēji par vienu gadu. Mums jau tā ir ļoti zema dzimstība, un to nekādi neveicina pieaugušu cilvēku marinēšana skolas solā un pieaugušu bērnu dzīve kopā ar saviem vecākiem.

Kādēļ vidusskolās jābūt vispārizglītojošiem priekšmetiem

1. Vidusskolas izglītība ir "universāls lielums" - ar vidusskolas diplomu ir jāvar iestāties gandrīz visās augstskolu specialitātēs (izņēmumi ir dažas sporta, mākslas un mūzikas specialitātes). Protams, var "savākt centralizēto eksāmenu atzīmes" arī vēlāk dzīvē. Bet būs ļoti grūti pieaugušam cilvēkam, kurš daudzus gadus pēc vidusskolas beigšanas pēkšņi pamanīs, ka viņam nav atzīmes, piemēram, fizikā. Un fizika jāsāk mācīties no nulles - tikai tādēļ, lai varētu iestāties kārotajā specialitātē.
2. Pāragra specializācija nozīmētu to, ka bērni jau 15-16 gadu vecumā ir spiesti izvēlēties profesiju (un attiecīgi sašaurināt sev pieejamo specialitāšu loku). Beigsies viss ar to, ka skolēni nebūs izvēlējušies grūtākus priekšmetus, un viņiem pret savu gribu atliks mācīties "Tūrisma menedžmentu" vai līdzīgu profesiju, kurā nav augstas prasības pret matemātiku vai dabaszinātnēm.
3. Nevajag laupīt jauniešiem izdevību vismaz trīs gadus veltīt noapaļotas personības izveidošanai. Arī tad, ja viņš nedarīs neko ar matemātiku saistītu, tad labāk, ja ir apguvis vidusskolas matemātikas kursu, nevis aprobežojas ar pamatskolas zināšanām par četrām aritmētiskām darbībām. Pusizglītoti cilvēki (ar smalkiem diplomiem) ir liela nelaime - izglītoti cilvēki kļūst māņticīgi, viņus var piešmaukt ar primitīvām finansu shēmām. Jo viņu pasaules uzskats atrodas kaut kādā viduslaiku līmenī - visi renesanses un jaunāko laiku zinātnes sasniegumi viņiem ir sveši un nesaprotami.