Vai partiju sistēma piedzīvo krīzi
Eināra citāts:
"Pati politisko partiju demokrātija ir iebuksējusi tik pamatīgi, ka pati vairs nespēj atveseļoties. Tā ir pasaules līmeņa problēma, kas Latviju šobrīd skar vēl smagāk nekā citas valstis. Nevar valdība vai partija racionāli strādāt valsts interesēs, ja tai nemitīgi jātrīc par savu varu, visu laiku jārēķinās ar īsredzīgas domāšanas konjunktūru. Populisma spiediens ir tik liels, ka politiķiem jāizvēlas: vai nu viņš ir aktieris un klauns, vai arī vispār noiet no politiskās skatuves. Visam tam klāt nāk atkarība no sponsoriem vai oligarhiem."
Šādam konstatējumam atliek tikai pievienoties. Ir daudzas dzīves jomas (izglītība, tieslietu sistēma, tālejošas reformas dažādās valsts institūcijās u.c.), kur reformu rezultāti var kļūt redzami tikai pēc 10, 20 vai vairāk gadiem. Nav vēlams, ja par šādām jomām "politisko atbildību" (Latvijas ceļa izpratnē) uzņemas politiķi vai ministri, kuru amata pilnvaras ir vidēji 1-2 gadi. Lai novērstu šādas nepilnības, partijām ir vajadzīga sadarbība ar tiem, kuru interese par jautājumu neatslābst pēc katra jauna vēlēšanu cikla: (1) pirms likumu izmaiņām vajadzīgas konsultācijas ar "sociāliem partneriem" - nevalstiskām organizācijām un dažādām "interešu turētāju" (stakeholder) apvienībām. Piemēram, izglītības jomā izmaiņām jātiek apspriestām arī skolu vecāku komitejās utml. Politiķiem jānodrošina efektīva atgriezeniskā saite. (2) jāveido ekspertu komisijas, kurās cilvēkus ievēl vai ieceļ uz mūžu vai uz visai ilgu laiku (dažu veidu universitāšu profesori, akadēmiķi, ASV Augstākās Tiesas tiesneši, Irānas islāma republikas sargu koncils un ekspertu
koncils)
Partijām ir jāsaglabājas, bet lai tās varētu izdzīvot, tām jāpielāgojas laikmeta nestajām izmaiņām.
(Alternatīva būtu uzskatīt, ka partiju sistēmai gaidāmas beigas.) Patiesībā partijas nemaz nevar tik viegli aiziet bojā, jo tās arī Latvijas apstākļos ir efektīvs varas pārdales mehānisms. Vienīgais izaicinājums - jāpanāk, lai partijas biežāk ņemtu vērā ne vien vadošās elites, bet arī savu ierindas biedru (un tālākā nākotnē - arī pārējās sabiedrības) intereses. Jebkuram svarīgam partijas lēmumam ir jābūt izdiskutētam biedru vidū. Un partijas ietvaros e-demokrātija un dažādi citi viedokļu apmaiņas mehānismi ir daudz vieglāk īstenojami nekā uzreiz visas valsts mērogā.
