Izglītība un kultūra

Izglītība un kultūra

1. Izglītības sistēmas uzlabošana ir viens no veidiem kā kompensēt mūsu noplicinātos cilvēkresursus. Ja mēs varam kaut kā izvairīties no jauniešu emigrācijas drīz pēc vidusskolas vai augstskolas beigšanas, tad valstij varētu būt izdevīgi ieguldīt izglītībā gan ievērojamus materiālos resursus, gan arī kvalificētus skolotājus. Tomēr ir bīstami attīstīt izglītības sistēmu pirms ir sakārtota tautsaimniecība (iespējas šiem izglītotajiem cilvēkiem atrast sev darbavietas tepat Latvijā) - to pašu imigrācijas risku dēļ. Šī iemesla dēļ vidējās izglītības un bakalaura programmu saturs nav būtiski jāmaina, toties daudz plašāk jāattīsta mūžizglītība - pieaugušu cilvēku (arī pusmūža cilvēku) izglītošanai atbilstoši darba tirgus realitātēm.
2. Vidusskolu varētu par vienu gadu saīsināt - pāriet uz 11 klašu vidusskolu (vai arī 12-gadīgai vidusskolai uzsākt mācības jau 6-gadīgiem bērniem). Šobrīd vērojamā tendence, ka skolēni beidz vidusskolu 19 vai pat 20 gadu vecumā ir neatbilstoša Latvijas realitātei. Šāda pieeja varbūt ir attaisnojama Vācijā vai Ziemeļvalstīs, kur vidusskolā pavadītais laiks ir kvalitatīvs. Latvijā tas nozīmē cilvēku uz veselu gadu atraut no profesijas vai augstskolas specialitātes izraudzīšanās.
3. Paredzamā nākotnē lielajās pilsētās nevarēs atteikties no skolām krievu valodā. Līdz šim veiktā izglītības reforma (2004.g.) bija lielā mērā neveiksmīga, jo tā bija "negatīva" reforma - tā centās padarīt vidi krievu skolās tik neciešamu, lai vecāki skolēnus pierakstītu latviešu skolās. Izglītības sistēma tomēr izrādās nebija ne cietums, ne armija - tā darbojas pēc nevienam neizprotamiem principiem, un skolās ir vienlīdz grūti ieviest gan pozitīvas, gan negatīvas reformas (voluntāri uzlabot/pasliktināt apstākļus). Tomēr skolu latviskošanai var darīt daudz vairāk - galvenokārt cenšoties palīdzēt latviešu skolām ar dažādām papildu programmām, interešu izglītības pulciņiem, nodarbībām peldbaseinā un citām pievilcīgām lietām, kuras šīm skolām piesaistītu tiešām lojālu krievu bērnu vecākus, kuri balsotu par kvalitatīvāku izglītību saviem bērniem. Jau tagad interesantu iniciatīvu izrāda Viļa Vītola stipendiju fonds - stipendijas piešķir vienīgi tiem jauniešiem, kuri beiguši latviešu skolas.
4. Kas notiks ar augstākās izglītības iestādēm būtiski samazinoties studentu skaitam tuvākajos gados demogrāfisku procesu dēļ? Domāju, ka ārvalstu studentus nevajag apmācīt un nevajag arī pielietot svešvalodas studiju procesā (iemeslus ir izklāstījusi Ina Druviete - g.k. lai novērstu augstskolu "nīderlandizāciju", kad starptautiskā zināšanu apmaiņas vide kļūst svarīgāka par latviskās terminoloģijas attīstību). Ierobežotā apjomā svešvalodas jau tagad izmanto Latvijā esošas privātās augstskolas - dažas no tām varētu izdzīvot arī demogrāfiskas krīzes apstākļos.