Ietekmes

Ietekmes

Ārējie faktori, salīdzinot 90-tajiem gadiem, ir būtiski izmainījušies. Tie var iespaidot mūsu valsts vīziju un sociālo organizāciju sabiedrībā.

Piedāvātais skatījums, iespējams, būs naivs politikas lietpratējiem. Apzināti netiek nodalīta politikas retorika un realitāte (vārdi un darbi) - galu galā tas ko mēs redzam ir vārdi. Aplūkotās problēmas tomēr ir reālas - un to izvērtējums (un piedāvātā "cilvēkresursu prizma") var būt noderīgs jebkura veida

Cilvēkresursu apdraudējumi

Cilvēkresursus apdraudoši simptomi (conditions)

1. Bērni nepiedzimst, t.sk. tiek nogalināti jau pirms dzimšanas
2. Bērni nesaņem piemērotu izglītību un audzināšanu ģimenē un skolā
3. Dažāda vecuma cilvēki emigrē un vairs neatgriežas Latvijā
4. Cilvēku prasmes atpaliek no darba tirgus prasībām
5. Cilvēki sabojā veselību un/vai pāragri nomirst (diabēts, aptaukošanās, nepilnvērtīgs uzturs, dažādi kaitīgi ieradumi; mazāk veselības aprūpe tradicionālā izpratnē)
6. Daļā sabiedrības ir zems sociālais kapitāls, zems uzticēšanās līmenis un nepietiekama politiskā kultūra, informētība, pārliecība par spējām kaut ko izmainīt.

Novājinātu cilvēkresursu blakusparādības

1. Uzņēmumi nevar atrast "pareizos" darbiniekus. Indijā darba pretendenti stājas rindā; pie mums nepiesakās neviens.
2. Sievietēm grūti atrast un apprecēt piemērotus vīriešus, kuri nebūtu par nastu
3. Var sekmīgi attīstīties nozares ar "īpaši augstu pievienoto vērtību" - puskrimināls bizness. Grūti attīstīt biznesu ar vidēji lielu pievienoto vērtību.
4. Valsts bankrots (pēc General Motors scenārija). Pensiju apdraudējums - pat ja nekas cits mums nerūp.

Partiju ranžējums (oktobra dati)

1. Saskaņas centrs - 15,7% (veiksmīga retorika par cilvēkresursiem; vajag šo pārņemt)
2. ZZS - 7,4% (epizodiski sasniegumi)
3. Jaunais Laiks - 5,8% (simpātisks minimālisms, pietrūkst sistēmas)
4. Pilsoniskā Savienība - 3,9% (neizmantots potenciāls; kaut arī daudz izglītības darbinieku utml.)
5. LPP/LC - 3,3% (Baštiks ir, neattīsta pilsonisko sabiedrību, ņem vērā g.k. reliģiskās organizācijas - bet arī tanī politikā ir trūkumi)
6. Tautas partija - 3,3% (partijas logo ir trāpīgs ilgtspējīgai attīstībai; daudzas lietas palikušas nodomu līmenī, bijušas grūtības atšķirt galveno no mazsvarīgā - "Dinamo", megaprojekti; pēdējā laikā arī bezkompromisu cīņa par izdzīvošanu)
7. Sabiedrība citai politikai - 2,3% (par cilvēkresursiem runā pareizi, bet problēmas nezkāpēc risina "no otra gala". Piemēram, sāk ar pensijām)
8. Visu Latvijai - 1,9% (daudz labas gribas; daudz akcentu saistībā ar patriotiskuma audzināšanu un Latvijas vēsturi - bet citas tēmas maz skartas; trūkst kapacitātes)
9. TB/LNNK - 1,9% (??)

Ietekmju sīkāks apraksts

1. Demogrāfisko izmaiņu dēļ Latvijas izaugsmi un mūsu valsts īpatsvara pieaugumu pasaulē var jūtami ierobežot cilvēkresursu trūkums - iedzīvotāju skaits turpina samazināties, iedzīvotāji noveco, darbaspējīgākie iedzīvotāji emigrē, un arī nesen skolu beigušo jauniešu vispārējā izglītība un kvalifikācijas līmenis ierobežo iespējas attīstīt daudzveidīgu tautsaimniecību. Lai to kompensētu, ir vajadzīgs ievērojams sociālā kapitāla pieaugums (Robert Putnam), t.i. cilvēku gatavība sadarboties kopīgu mērķu vārdā, spēja kritiski izvērtēt politiskās norises, vairumam iedzīvotāju pieņemama nacionālas valsts vīzija.
2. Stihisks individuālisms, kas bijis raksturīgs daudzām postsociālisma valstīm, vairs nespēj nodrošināt nācijas uzplaukumu un mūsu savstarpējo solidaritāti. Vismaz sabiedrības elitei, politiķiem utml. būtu jātiecas dzīvot Eiropas humānisma tradīcijas ietvaros - jāveicina rūpes par līdzcilvēkiem, jātiecas apzināties cilvēces morālā pieredze. (Alternatīva būtu šajā vīzijā minēt konkrēti kristietību, dievturību, utml. - savulaik Eiropas konstitūcijas rakstīšanas gaitā par kristietības mantojuma pieminēšanu bija lieli strīdi. Nedomāju, ka Eiropas kristīgā mantojuma uzsvēršana politiskā līmenī būtu aktuāla Latvijai. It īpaši tādēļ, ka ar kristietības uzsvēršanu politikas jomā piesedzas daži ne visai godprātīgi ļaudis.)
3. Latvijā ir jāņem vērā gan globalizācijas tendences - visa pasaule kļuvusi 'plakana' (Thomas Friedman, "The World is Flat"), gan arī reģionalizācija un iedzīvotāju grupu arvien šaurākā specializēšanās (Alvin Toffler, "Future Shock") - post-industriālajā sabiedrībā ir grūtāk pastāvēt vienai prognozējamai šķiriskai/nacionālajai identitātei, visas tautas uzrunāšanai radio vai televīzijā, "patērzēšanai pie kamīna" ("fireside chats", F.D.Roosevelt). Gluži tāpat - būtu grūti burtiski adaptēt tos mehānismus, kas nācijas vienību nodrošināja K.Ulmaņa vadonības gados. Informācijas vide ir kļuvusi sadrumstalota - katrs lasa kaut ko citu un tic kaut kam citam.
   Warning: Par globalizāciju bieži vien sauc starptautiskā finanšu kapitāla ietekmi uz valsts politiku - zemu inflāciju un augstu bezdarbu, kā arī robežu atvēršanu neierobežotam preču importam - u.c. makroekonomiskas reformas, kuras ir izdevīgas starptautiskiem naudas aizdevējiem. Šajā dokumentā mūs globalizācija interesē konkrēti kā Latvijas iedzīvotāju strādāšana starptautiskos uzņēmumos utml. plašāka iesaistīšanās starptautiskā darba dalīšanā un ārpakalpojumu tirgū. Šādi izprastai globalizācijai ir zināma līdzība ar K.Valdemāra 19.gs. aicinājumu veidot jūrskolas Latvijā un nodarboties ar tirdzniecību.
4. Latvijā nācijas solidaritātes veidošanos traucē iedzīvotāju grupas ar krasi pretēju vēsturisko pieredzi (Latvijas valstiskuma draugi vs. PSRS režīma piekritēji), kas var novest pie sociāliem nemieriem, ja nostrādās kāds ārējs kairinātājs vai pēkšņi mainīsies spēku samērs. Tā ir mūsu valsts vēsturiska īpatnība, kurai tomēr nav "civilizāciju sadursmes" ("The Clash of Civilizations", Samuel Huntington) iezīmju līdzīgi kā Ziemeļīrijā. Latvija jebkurā gadījumā virzīsies Rietumu civilizācijas virzienā, bet būtiski, lai tā to darītu kā latviska, nevis krieviska vai divkopienu valsts. Rietumu civilizācijai mūsu valstī dominējošā valoda diez vai būs īpaši būtiska, bet tā ir būtiska mums pašiem.
5. Politiskajām partijām joprojām ir unikāla un ļoti būtiska loma visā pasaulē. Partijas var sekmīgi attīstīties arī Latvijā - ja vien uzlabosies informācijas apmaiņa (atgriezeniskā saite) starp politiķiem un vēlētājiem. Partiju sistēmas sakārtošanu var veicināt pakāpeniskas reformas (piemēram, nesen ieviestais aizliegums kandidēt vairākos apgabalos). Arī 5% barjera iedarbojas arvien jūtamāk - EP vēlēšanās to pārsniedza 6 saraksti, Rīgā - 4 saraksti. (Alternatīva būtu uzskatīt, ka partiju sistēma kā tāda pārdzīvo krīzi. Kamēr mēs nezinām, ko likt vietā, drošāk šķiet uzskatīt, ka partijas bija, ir un būs arī turpmāk. Bet tām būs jāpārveidojas līdzi laikam.)
6. Enerģētika, dabas resursu (pārtikas, ūdens) globālā pieejamība, informācijas drošība, kodoltehnoloģiju izplatība - jaunas interesantas tendences globālajā politikā. Latvija ar savu politiku var tikai ļoti mazā mērā iespaidot fosilā kurināmā izmantošanu, jo atšķirībā no Ķīnas vai ASV mēs radām niecīgu CO2 daudzumu. Toties varam savlaicīgi pielāgoties Eiropā gaidāmajai enerģijas avotu daudzveidīgošanai, mazināt savu atkarību no Krievijas enerģijas piegāžu monopola. Piemēram, dabasgāzes/metāna dedzināšana ir videi draudzīgāka nekā akmeņogļu dedzināšana (jo metāna gadījumā degšanas galaprodukots ir divreiz vairāk ūdens nekā ogļskābās gāzes, bet akmeņoglēm - gandrīz tikai ogļskābā gāze); tomēr Latvijā jāņem vērā, ka gāzes piegādātājs mūsu reģionā ir tikai Krievija.