Pārvaldes institūcijas, reģionu politika
Pārvaldes institūcijas, reģionu politika
- Valsts pārvaldes debirokratizācija un administratīvo procesu paātrināšana - galvenokārt jāprasa katrai iestādei tās rīcībā esošo datu regulāra publiskošana.
- E-demokrātijas izmantošana valsts līmenī man šķiet noderīga tiktāl, lai nedaudz vienkāršotu vēlēšanu gaitu. Valstij ir jādod iedzīvotājiem informācija un "jēlie" dati (kas ir viegli importējami datubāzēs un apstrādājami - ne jau atskaites MS Word vai PDF formātā). Par e-demokrātiskām lietām iedzīvotāji un uzņēmumi parūpēsies paši (protams, kopā ar starptautiskām standartu organizācijām).
- Valsts pārvaldē jāņem vērā "subsidiaritātes princips". Ja kādus datus var publiskot skola, tad tie jāpublisko skolai (nevis jāsūta uz ministriju, lai tā uzņemtos atbildību). Gluži tāpat ministrijai nav jāiejaucas citos jautājumos, kurus var atrisināt vietējā līmenī. Ja katrs apakšā darbojošais mazais birokrāts spēj autonomāk darboties tanī lauciņā, par kuru ir atbildīgs, tad laika gaitā var kļūt nevajadzīgi daži birokrātiskie starpslāņi, kuri atdala birokrātu-izpildītāju no nozares vadības.
- Rīgas attīstība ir neviennozīmīga un par to ir daudz neskaidrību - it īpaši ņemot vērā neseno vēlēšanu iznākumu. Manuprāt, ir jāveicina citu centru attīstība ārpus Rīgas (un tās tuvākās apkārtnes apmēram 50km rādiusā). Pārmērīga dažādu funkciju koncentrēšana vienā pilsētā rada risku, ka negodprātīgi politiķi ar šiem resursiem varēs nekontrolēti izrīkoties - turklāt destabilizēt valsts ekonomiku kopumā.